New generations of heritage Latvian speakers are emerging in the Latvian diaspora, including Sweden. Awareness of their language strategies, practices and attitudes is crucial in informing diaspora language policies. This research explores the self-reported linguistic environment of 9 adolescent heritage language speakers from the complementary Stockholm Latvian school. It combines information collected in a classroom environment from a group of 11-year-old study participants with data from a survey among their parents. An overview of the Latvian language community in Sweden and the options available to this community for Latvian language maintenance is provided. Study results reveal a diverse, multilingual environment experienced by this group of heritage language users, with Latvian being the dominant home language in about half of the surveyed families and English having an important role along with Swedish in all families. Responses by the young adolescents indicate a pattern of routinely mixing and switching among languages with various interlocutors across different domains of their daily lives. They report a more diverse use of languages than parents, possibly due to different prevailing language ideologies in each generation. Methods such as translanguaging that acknowledge and use the entire linguistic repertoire of young adolescents could be considered in heritage language instruction. Practices aligned with the multilingual environment and value system of the young adolescents may achieve better results in unlocking their agency and fostering interest in maintaining the heritage language.

Diasporas apstākļos visā pasaulē, t. sk. Zviedrijā, aug jauna mantotās latviešu valodas runātāju paaudze. Izpratnei par šo jauniešu valodas lietojuma stratēģiju, pieredzi un attieksmi ir nozīme diasporas valodas politikas veidošanā. Pētījuma fokusā ir deviņu vienpadsmitgadīgu Stokholmas latviešu papildskolas audzēkņu – mantotās latviešu valodas runātāju – sniegtā informācija par savu valodu vidi, ko papildina vecāku aptaujas dati. Rakstā sniegts pārskats par latviešu valodas runātāju kopienu un mantotās latviešu valodas uzturēšanas iespējām Zviedrijā. Pētījuma rezultāti atklāj jauno mantotās valodas runātāju vides daudzvalodību. Apmēram puse pētījumā iekļauto ģimeņu uzskata, ka ģimenē dominē latviešu valoda; visās ģimenēs nozīmīga loma ir ne tikai zviedru, bet arī angļu valodai. Jauno valodas nesēju atbildes norāda uz pastāvīgu koda maiņu un valodu kombinēšanu ikdienas komunikācijā dažādās valodas lietojuma jomās. Jauniešu sniegtajā informācijā parādās lielāka valodu daudzveidība salīdzinājumā ar datiem, kas saņemti no vecākiem. Iespējams, tas saistīts ar valodas ideoloģijas atšķirībām abās paaudzēs. Mantotās valodas mācīšanā ieteicams apsvērt tādas metodes kā, piemēram, kodu variēšana (translanguaging), kur tiek novērtētas un izmantotas visas jauniešu valodas repertuārā ietilpstošās valodu prasmes. Izmantojot metodes, kurās tiek ņemta vērā jauniešiem raksturīgā daudzvalodības vide un vērtību sistēma, būs iespējams labāk viņus ieinteresēt un rosināt aktīvi iesaistīties mantotās valodas uzturēšanā.